Izstāde “Radīts pārrobežā”

 Trešdien, 27. februārī pulksten 13.00 Dobeles Novadpētniecības muzejā tiks atklāta Latvijas un Lietuvas vietējo amatnieku darbu izstāde “Radīts pārrobežā”. Izstādē piedalīsies 30 amatnieki, starptautiska apmācību projekta dalībnieki, kas demonstrēs savus dizaina darbus no māla, koka, stikla, papīra un tekstila. Amatnieku dizaina darbu izstāde būs apskatāma līdz 23. martam.

Izstāde ir tikai viens no Interreg V-A Latvijas-Lietuvas programmas 2014.-2020.gadam projekta "Nodarbinātība un uzņēmējdarbība bez robežām" (LLI-138) pasākumiem, kas tika realizēti kopš projekta uzsākšanas 2017. gada 1. aprīlī. Programmas mērķis bija sekmēt Latvijas un Lietuvas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, veicināt reģionu konkurētspēju, uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību. Sākotnēji projektā bija iecerēts, ka divu gadu laikā tiks apmācīti 80 amatnieki no Dobeles novada, Zemgales reģiona, Anīkšču rajona un Paņevežas apgabala, bet beigās interesi izrādīja 137 amatnieki. Nozares profesionāļu vadībā, esošie un jaunie amatnieki apguva teorētiskās un praktiskās zināšanas mārketinga komunikācijā, tirgvedībā, inovatīvu produktu radīšanā, kā arī sava aroda prasmes pilnveidoja piecās materiālu jomās – papīra, stikla, māla, koka un tekstila, darbnīcās Dobelē, Anīkščos un Paņevežā.

Izstādē būs iespējams aplūkot dažādus dizaina darbus un elementus, sākot no rotas lietām, neparastas formas traukiem, līdz oriģināliem sienas dekoriem, lampām un interjera elementiem. Īpaša viesa statusā izstādē piedalīsies PIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas" keramikas nodaļas studenti ar funkcionālā dizaina priekšmetiem.

Pasākums tiek organizēts projekta “Nodarbinātība un uzņēmējdarbība bez robežām” ietvaros (Nr.LLI-138) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar INTERREG V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstu. Projekta ieviešanas laiks no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2019.gada 31.martam. Kopējais projekta budžets ir 336648,66 EUR. Vadošā partnera Dobeles PIUAC kopējais budžets ir 129025,06 EUR, no kuriem 109671,30 EUR – Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Eiropas Savienības oficiālā tīmekļa vietne – www.europa.eu Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas mājas lapa – www.latlit.eu

Hildas Vīkas romāns “Dobeles karalis”

21.novembrī notika mākslinieces un rakstnieces Hildas Vīkas romāna “Dobeles karalis” atvēršanas svētki. Romāns “Dobeles karalis” sarakstīts 20.gs. 50.gados Dobelē. Par tā eksistenci zināja tikai daži cilvēki. Vairāk kā pēc sešdesmit gadiem tiek izdots romāna pirmizdevums, kas publicēts pēc Dobeles Novadpētniecības muzeja krājuma manuskripta. Romānā saglabāta autores izmantotā leksika un rakstība. Izdevumu papildina arī Hildas Vīkas zīmējumi. Romāna izdošana ir nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums Latvijas 100-gadē.

Hilda Vīka (1897-1963) ir pazīstama 20.gs. vidus māksliniece. H.Vīka ir atstājusi plašu mantojumu ne tikai glezniecībā, bet arī literatūrā, kas ir maz pētīts. Ļoti iespējams, savulaik H.Vīkas daiļrade netika aktualizēta tā laika valdošās ideoloģijas īstenoto represiju dēļ, kas skāra autori kā literāta Viktora Eglīša (1877-1945) sievu. Kā represēta rakstnieka sievai un trimdā aizbraukuša brāļa (Ludviga Vīka) un padēla (Anšlava Eglīša) radiniecei, Vīkai nācās klusēt un samierināties.

Hildas Vīkas rakstnieces pūrā ir vairākas grāmatas, bet tās visas izdotas 20.gs. 30.-40.gados. H.Vīka kā rakstniece un viņas mākslinieciskā pasaule analizēta maz, latviešu literatūrzinātnē par H.Vīkas daiļradi padziļinātu  pētījumu nav, fragmentāri vērtējumi vien ir 20.gs. 30.gadu preses publikācijās, Ligitas Bīberes ievads Hildas Vīkas stāstu izlasei “Pajumts” (1985.gadā), izdots atmiņu krājums  “Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā” (1997.gads).  Grāmata aktualizē H.Vīkas literāro mantojumu, rosinātu diskusijas un, iespējams, veicinās jaunus pētījumus.

Grāmatā rādīts spilgts varonis Jankus Zaķenmaiss- Dobeles karalis- cilvēks, kurš prot negodīgā ceļā, ar krāpšanu panākt savas mantas stāvokļa uzlabošanos. Romāna tematika nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās. Cauri romānam vijas viegla ironija un sāpe. H.Vīka kā jau gleznotāja ir paspilgtinājusi krāsas- tēli ir reāli, brīžiem pat pārspīlēti un groteski. Lasītāju rosina meklēt atbildes uz jautājumu: kādas ir vērtības cilvēka dzīvē.  

No sarakstes starp H.Vīku un viņas brāli Ludvigu Vīku, var secināt, ka romāna tēli ir reāli pastāvējuši un dzīvojuši blakus. Galvenā varone ir māksliniece, kuras dzimtajā mājā ievācas dzīvot īrnieki. Kaut romāna nosaukums ir “Dobeles karalis”, pati pilsēta paliek fonā, priekšplānā izvirzās notikumi ap literāro varoni. Romānu būtībā var uzskatīt par psiholoģisko dienasgrāmatu- tajā ir pārdomas un vērojumi par notiekošo.

 Inese Zandere grāmatas ievadā raksta: “..jāstāda Dobeles karalis priekšā kā viens no grāmatas galvenajiem varoņiem, spilgts (un te labi iederētos arī daudzi citi raksturojumi, piemēram– trekni sabiezināts, verdoši sakāpināts vai reljefi izspīlēts) tēls, kuram autore devusi izsmējīgo Jankas Zaķenmaisa vārdu. Kandžas dzinējs un dzertuves uzturētājs, zvejas kantora meistars, kas zivis patur sev, dārzeņu palīgsaimniecības direktors, sudrablapsu turētājs, lopkautuves šefs, zaglis, blēdis, spekulants un kukuļotājs, milicijas priekšnieka protežē un pat kaut kādas medaļas īpašnieks, kam „tādas sirdsapziņas nav”, jo „pasaule taču ir taisni tāda, kādu mēs to redzam. Par blēdībām, zādzībām, slepkavībām soda tikai likums, ja pieķer, ja nepieķer, nesoda neviens. Bet pieķer tikai muļķus, gudro nekad nepieķer. Tas dzīvo, cepuri kuldams, līdz savai miršanai. [..] Lai muļķi pošas prom un dod vietu gudrākiem!” Taču grāmatā, ko izdod muzejs, nebūs grēkots, to pašu jautājumu uzdodot vēlreiz: kas tad ir Dobeles karalis?  [..] Dobeles karalis, par spīti šķietami lepnajam titulam, kas slēpj melnu ironiju, [..] ir tikai nevēlams ieklīdenis. Tomēr laiks un vara ir viņa pusē, lai gan viņš nebūt nepārstāv represīvās vai politiskās aprindas– viņš tikai prot ar tām manipulēt. Un interese par prototipiem nozīmē visupirms interesi par šo laiku, par autores un Latvijas likteni.”

Grāmatas izdošanas komanda ir dobelnieki: korektore- Vija Elarte, ievadvārdus grāmatai rakstījusi Inese Zandere, dizainu un maketu veidojis mākslinieks Armīns Ozoliņš. Grāmata iespiesta SIA “Jelgavas tipogrāfija” 300 eksemplāros. Pateicoties realizētajiem projektiem, daļa grāmatu bezmaksas nonāks novada un skolu bibliotēkās. Grāmatu varēs iegādāties tikai Dobeles Novadpētniecības muzejā, plašākā tirdzniecībā tā nenonāks.

Projektu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Latvijas Valsts Meži, Dobeles novada pašvaldība, Dobeles Novadpētniecības muzejs, Dobeles vēstures biedrība.

Izstāde “Dobeles gadsimts”

Gada sākumā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tika atklāta izstāde “Latvijas gadsimts”, kas atspoguļo Latvijas vēsturi gadsimta garumā. Līdzīgi kā Rīgas izstāde, Dobelē tapusi izstāde ar nosaukumu “Dobeles gadsimts”, kurā ir iekļauts vēstījums par Dobeles vēsturi gadsimta garumā.

Izstādes ideja ir pārlūkot Dobeles pilsētas hroniku pa desmitgadēm. Visu gadu muzeja mājas lapā un laikrakstā “Zemgale” varēja lasīt rakstu ciklu par Dobeles vēsturi 100 gados.

Izstāde ir apjomīga satura ziņā, tāpēc aicinām atvēlēt ilgāku laiku izstādes apmeklēšanai, kā arī sniegt papildus ziņas un stāstus par fotogrāfijās redzamo.

Izstāde muzeja būs apskatāma līdz 2019.gada 13.aprīlim.

Izstāde par Latvijas Tautas fronti un Atmodas laiku

Dobeles Novadpētniecības muzejā skatāma muzeja veidotā ceļojošā izstāde „Mēs esam, mēs paliksim un būsim! Trešās Atmodas laiks Dobelē un Latvijā”.

Šogad Latvijas Tautas fronte (LTF) svin 30 gadu jubileju. LTF bija sabiedriski politiska kustība, kas izveidojās 1988.gadā. Tās loma tiek uzskatīta par izšķirošu neatkarības atgūšanā. Organizācijas atbalsta grupas izveidojās visā Latvijā, un arī Dobeles rajonā izvērsās plašs Tautas frontes atbalsts. Tautas frontes kustība Latvijā ir unikāla parādība, kas iezīmē nevardarbīgās protesta aprises

Izstādē var iepazīties ar Atmodas laiku Latvijā un Dobeles novadā: LTF dibināšana Latvijā un Dobelē, LTF Dobeles nodaļas aktivitātes: dalība „Baltijas ceļa” akcijā un Barikādēs, Tanka noņemšana Dobelē, Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa atjaunošana.

Izstāde būs apskatāma līdz 30.novembrim.

Izstādes “Teikas par Dobeles pili” atklāšana

Šobrīd Dobeles pilsdrupas ir lielu pārmaiņu priekšā- te norit vērienīga rekonstrukcija, kuras laikā senie pils kapelas mūri iegūs jaunu veidolu. Pārmaiņu gaidās tapis Dobeles novada pašvaldības izdevums, kurā apkopotas teikas par seno Dobeles pili no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves kolekcijām. Ilustrācijas grāmatai veidojusi Dobeles Mākslas skolas pedagoģe Aiva Bulmere.

Gadsimtiem mijoties, radušās teikas un leģendas par pili Bērzes upes krastā. Izstādē mākslinieces Aivas Bulmeres zīmējumos var ieraudzīt populārākos Dobeles pils teiku tēlus: milžus, kas cēluši pili, iemūrēto jaunavu, suni, kas sargā pils bagātības, balto sievu, kurai jāpiedur pirksts, un citus.  Tēli zīmējumos atdzīvojas un vizualizē pils neticamākos noslēpumus.

Grāmata “Teikas par Dobeles pili” kalpos kā Dobeles novada pašvaldības prezentācijas izdevums un nav paredzēta komerciāliem nolūkiem.

Grāmatas ilustrāciju izstāde muzejā būs apskatāma līdz 2019.gada 31.maijam vēsturiskajā ekspozīcijā “Reiz Dobelē..”.

Porcelāna un gleznu izstāde Dobeles muzejā

Dobeles Novadpētniecības muzejā 11.oktobrī plkst. 16.00 tiks atklāta mākslinieces Ineses Brants porcelānu darbu un Allas Folkas gleznu izstāde “Rudens, Ziema, Pavasaris…”.

Inese Brants ir keramikas māksliniece, kuras specializācija ir porcelāna apgleznošana, ko ne tikai praktizē, bet arī pēta teorētiski un māca citiem. Ar to mākslinieci pazīst ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas keramikas un porcelāna mākslas vidē.

Ineses Brants porcelāna kolekciju veido pēdējos desmit gados tapuši darbi. Dažādas porcelāna formas- vāzes, šķīvji, bļodas, krūzes un krūzītes- māksliniece apgleznojusi virsglazūras un zemglazūras tehnikās. Savos darbos Inese Brants apcerīgas un klasiskas tēmas spēj pasniegt oriģinālā mākslinieciskā risinājumā un augstvērtīgā tehniskā izpildījumā, lietojot sarežģītas un darbietilpīgas porcelāna apgleznošanas tehnikas, radot baudāmu rezultātu gan mākslas dekorativitātes mīļotājiem, gan filozofiska kodola meklētājiem.

Gleznotāja Alla Folka  iedvesmu gūst dabā, arī literatūrā un kino. Atzīst, ka viņai glezniecībā ļoti svarīga intensitāte un proporcijas:  “Gleznošana ir kaut kas tāds, ko ar vārdiem grūti izstāstīt. Svarīgi ir būt savā melodijā, būt tam, kas esi. Svarīgi glezniecībā panākt atmosfēru, noskaņu, kura mani nodarbina. Glezniecībā man ir svarīga līnija un krāsu laukumu intensitāte, proporcijas. Mēdzu gleznot kārtām, izmantojot dažādu krāsu kārtu mijiedarbību, ar krāsu triepieniem radot vibrējošu kustīguma iespaidu. Man svarīgi ir panākt harmoniju, jo harmonijai piemīt liela enerģija un iedarbības spēks. Ar savām gleznām cenšos radīt cilvēkos prieku.”

Izstāde būs apskatāma līdz 9.novembrim.

Izstāde - Ornamenti Dobeles pils krāsns podiņu kolekcijā

Dabas un ziedu motīvs muzeja krājuma izstādē

Romantisku un mazliet sentimentālu noskaņu aicinām iepazīt Dobeles Novadpētniecības muzeja izstādē “Dabas un ziedu motīvs muzeja krājumā’, kas muzejā apskatāma no 10.maija līdz 4.oktobrim. Izstādē var redzēt dabas motīvus un to vispopulārāko daļu- ziedus- interjera un sadzīves priekšmetos, tekstilijās un mākslas darbos. Vasaras otrajā pusē izstāde tiks papildināta.
 
Blakus atzītiem mākslinieku darbiem, izstāde stāsta par skaisto ikdienas priekšmetos un māksliniecisko daiļradi. Ja visbiežāk mēs novērtējam lietas praktiskumu vai atbilstību lietošanas funkcijai, tad izstādē ikdienas priekšmets iegūst estētisko skaistumu. Priekšmetu datējums aptver gandrīz divus gadsimtus: laika posmu no 19.gs. beigām līdz mūsdienām. Visplašāk izstādē pārstāvēta muzeja trauku kolekcija, kurā vissenākie priekšmeti ir no 19.gs. beigām. Izstādē redzami arī padomju laika suvenīri un trauki.
Ziedus kā puķes un ziedus kā ornamentus visvairāk var ieraudzīt tekstilijās - sedziņās, galdautos, dvieļos, priekšautos un apģērbos.
Ziedu raksti un motīvi iekļauti arī kokgriezumos, interjera priekšmetos un mēbelēs. Piemēram, koktēlnieka Augusta Siliņa mēbeļu komplektā- galds ar krēsliem. Citus A.Siliņa koka amatniecības darbus var redzēt vēsturiskajā ekspozīcijā “Reiz Dobelē…”.
Unikāls un savdabīgs priekšmets ir koktēlnieka Visvalda Ozola darinātais koka panelis durvīm, dāvināts 20.gs. 90-tajos gados, bijis paredzēts muzeja ēkas ieejas durvīm Zaļajā ielā.
Lilijas, ceriņi, rozes, kreses un citi ziedi uzzied mākslinieku: Aijas Princes, Egona Cēsnieka,  Hildas Vīkas, Līvijas Zariņas, Meraldas Kodoliņas, Ritas Valneres un Ulda Zemzara darbos. Krāšņi dabas motīvi, kas balstās uz latviešu tautas mākslas tradīcijām, ir redzami Elzas Zariņas keramikā.
Kopumā muzeja krājuma kolekcijā ir daudzveidīgs dabas motīvu atspoguļojums.
Izstādes laikā interesentiem ir iespēja darboties ar stellēm un vērot audekla tapšanu.
Bagātīgajā izstādē ikviens var gūt iedvesmu, vērot, kā izkārtoti ziedu raksti, un kuri ir vispopulārākie ziedi.